Elektromagnētisko viļņi ir veidoti no fotoniem, kuri kustās cauri visumam, līdz ko tie mijiedarbojas ar objektu, daži viļņi tiek absorbēti, citi atstaroti. Lai gan mēs iedalām elektromagnētiskos viļņus septiņos dažādos veidos, tā ir viena un tā pati parādība.

1. Radioviļņi
2. Mikroviļņi
3. Infrasarkanais starojums
4. Redzamā gaisma
5. Ultravioletais starojums
6. Rentgenstarojums
7. Gamma starojums

Radioviļņi ir zemākās frekvences viļņi elektromagnētisko viļņu skalā. Radiovilnis varbūt līdz pat kilometra garumā. Tie var tikt lietoti kā datu pārnesējs un saņēmēja uzdevums ir šos signālus pārveidot saprotamā un lietojamā informācijā mums. Radio viļņus rada viss kas izdala siltumu, protams mainīgos apjomos, bet tie var būt gan cilvēka radīti, gan dabīgi. Radio, telekomunikāciju uzņēmumi visi ražo radio viļņus, lai antenas tajos spētu tos uztvert, kā telefons, televizora antena un radio antenas.

Mikroviļņi ir otrās zemākās frekvences viļņi. Tā izmērs varbūt no viena milimetra līdz pat metram.. Dēļ to augstākās frekvences tie var tikt cauri objektiem, kuri radioviļņiem nav uzveicami, kā lietum, dūmiem, mākoņiem. Mikroviļņi ir atrodami fiksētos telefona zvanos, datoru datu pārraidē, kā arī gatavojot vakariņas.

Infrasarkanais starojums nav redzams cilvēka acij, lai gan noteiktos apstākļos, mēs šo parādību varam novērot. Infrasarkanā starojuma viļņa izmērs svārstās starp pāris milimetriem līdz mikroskopiskam izmēram. Garākā viļņa garuma infrasarkanais starojums veido karstumu un radiāciju, ko izstaro uguns, saule un citi karstuma objekti. Īsākā viļņa garumi neizstaro daudz siltumu un tiek lietoti tālvadības pultis un attēlveidošanas tehnoloģijās.

Redzamā gaismas viļņi ļauj mums apskatīt pasauli visapkārt. Dažādās frekvences ļauj mums pieredzēt varavīksnes krāsas. Zemākās frekvences viļņi ir redzami kā sarkani, bet augstākās frekvences viļņi ir violetās nokrāsās. Vispamanāmākais dabīgais gaismas avots ir saule. Pārējās krāsas ir novērojamas balstoties uz gaismas vilni un priekšmetu, kurš absorbē un atstaro šo vilni.

Ultravioletajam starojumam ir vēl īsāki viļņi kā redzamai gaismai. Ultravioletie viļņi izraisa saules apdegumus un var izraisīt vēzi dzīvos organismos. Augstas temperatūras procesi izdala ultravioleto starus, šos var notvert visā visumā, no katras zvaigznes debesīs. Uztvert ultravioleto starojumu palīdz astronomiem saprast galaktiku struktūras.

Rentgenstarojums ir ļoti augstas enerģijas vilnis ar viļņa garumu no 0.03 līdz 3 nanometriem. Nedaudz garāks nekā atoms. Rentgenstari izstarojas no ļoti augstas temperatūras avotiem, kā saules kroņa, kas ir daudz karstāks nekā saules virsma. Dabīgu avotu rentgenstari iekļauj milzīgas kosmiskās parādības supernova, pulsārs un melnie caurumi.