9. uzdevums (1 punkts). Izlasi E. Veidenbauma dzejoļa fragmentu un paskaidro, kāpēc tajā autors vārdu godīgi licis pēdiņās!
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un “godīgi” ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
“Tik pacieties, debesīs labāki būs!”
Tiesneši, izmantojot likumus, kā arī to, ka cilvēki ne vienmēr tos zina, var rīkoties negodīgi, savtīgi. Vārds lietots kā pretstats vārdam “PLĒŠ”
10. uzdevums (2 punkti). Izlasi sakāmvārdus! Izvēlies un atzīmē ar X vienu no tiem, kurš, tavuprāt, visprecīzāk raksturo E. Veidenbauma personību! Uzraksti pamatojumu!
| X | Neviena roze nav bez dzeloņiem. |
| Kā ūdens izgrauž klinti, tā izturība uzvar visu. | |
| Mazs cinītis gāž lielu vezumu. |
Veidenbaums bija sarežģīta rakstura cilvēks. Viņš varēja kļūt nesavaldīgs, ja to nokaitināja, varēja ignorēt ārsta ieteikumus.
11. uzdevums (10 punkti). Lasi teikumus un ar X atzīmē, ja teikums ir pareizs! Ja teikumā ortogrāfijas kļūda, izlabo to!
| Nr. | Piemērs | Pareizi | Kļūdas labojums |
| 0. | Pa ceļam uz “Kalāčiem” var apstāties Liepā un apskatīt smilšakmens alas – Lielo Ellīti un Mazo Ellīti. | X | |
| 00. | Pa ceļam uz “Kalāčiem” var apstāties Liepā un abskatīt smilšakmens alas – Lielo Ellīti un Mazo Ellīti. | apskatīt | |
| 1. | “Kalāču” mājas atrodas Liepas pagastā apmēram 17 km no Cēsīm, netālu no Cēsu – Smiltenes ceļa | X | |
| 2. | “Kalāču” dārza stūrī paslēpusies neliela guļbūve, ēka ar augstu koka slieksni un zemu salmu jumtu. | X | |
| 3. | Klētī ierīkota izstāžu zāle, kur vienkopus var redzēt Latvijā plašāko Vidzemes pūra lāžu krājumu. | X | |
| 4. | Katru gadu tiek iekārtotas arī mākslas darbu izstādes, patreiz aplūkojamas Viktora Uvarova gleznas | Pašreiz | |
| 5. | Maija pēdējā un Oktobra pirmajā svētdienā muzejā notiek dzejniekam veltīti pasākumi | Oktobra | |
| 6. | Nozīmīgs ir E. Veidenbauma nelielais oriģināldzejas devums, kas viņa dzīves laikā tika izplatīts tikai rokrakstos. | X | |
| 7. | Apkārtnē dzejnieks redzēja pretmetus – dievnama torni Cēsīs un kaļķakmens lauztuves pie tēva mājām | X | |
| 8. | Apjaušot dzīves skaudrumu un dažkārt bezcerību, jauneklī milzt protests pret netaisnību. | Milst | |
| 9. | Eduards mācījās aizrautīgi, atrasdams aizvien jaunus un jaunus izaicinājumus | Atrazdams | |
| 10. | Pēc muzeja apmeklējuma var doties uz Valmieru, Cēsīm, Smilteni vai Raunu, kā nu kurš to vēlās. | vēlas |
12. uzdevums (5 punkti). Izvēlies un ieraksti teikumā tūkstošo vārdu!
| E. Veidenbaums Cēsu draudzes skolā mācijās labāk nekā | Kā/nekā |
| E. Veidenbaums prata grieķu, latīņu un franču valodu | Valodu/valodas |
| Lai samaksātu rēķinus, E. Veidenbaumam bija jālūdz palīdzība | Palīdzība/palīdzību |
| Jaunieši, lasiet E. Veidenbauma dzeju! | Lasāt/lasiet |
| E. Veidenbaumam dažkārt pietrūka pacietības saksarsmē ar citiem | Pacietība/pacietības |
13. uzdevums (10 pnkti). Saliec teikumos pieturzīmes!
- Eduards Veidenbaums ir dzimis 1867. gada 3. oktobrī Priekuļu pagasta “Glāzniekos” saimnieka ģimenē.
- Mācoties pie tēva, liela grāmatnieka, viņš sagatavojies tikai, ka varējis iestāties un pabeigt Cēsu draudzes skolas pēdējo klasi.
- Studiju laikā Tērbatā E. Veidenbaumu materiāli atbalstīja vecākais brālis Kārlis, kas saimniekoja tēva mājās.
- Laika posmā no 1891. gada līdz 1892. gadam E. Veidenbaums intensīvi gatavojās studiju beigšanai, taču Ziemassvētkos, kad viņš brauca uz “Kalāčiem”, saaukstējās un saslima.
- Dzejnieka interešu loks ir bijis ļoti plašs, un viņš tulkojis latviski prozas un dzejas darbus no vairākām valodām: franču, vācu, krievu.
- Latviešu literatūrā dzejniekam Eduardam Veidenbaumam nav ne īstu pirekšteču, ne sekotāju.
- Viņš ir viena no retajām personībām visā latviešu literatūras vēsturē, ko no jauna atklāj katra nākamā dzejnieku paaudze un kura dzīves jēgas meklējumi ir aktuāli arī šodein.
- Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” atrodams, braucot pa Smiltenes lielceļu un 16 kilometrā aiz Cēsīm nogriežoties pa labi.
- Muzejs “Kalāči” pastāv kopš 1958. gada, tomēr interesanti jau ilgi pirms tam ir apmeklējuši šo vietu, lai iepazītos ar Veidenbauma dzīvi un daiļradi.
- Laikam viņa labākais un skaistiem epitetiem pilnais dzejolis “Kā gulbji balti padebeši iet” daudziem patīk ne jau tāpēc ,ka tas ir daudz dzirdēts un populārs, bet gan tāpēc, ka tas ir dzejnieka dvēseles stāvokļa definējums.