Latvijas valsts budžeta deficīts un parādi patlaban nav kritiski, taču ārējā situācija rada bažas par iespējamām grūtībām nākotnē. Saeimas vēlēšanās vislielāko atbalstu guvusī partija identifikusi valsts parādu un budžeta deficīta mazināšanu kā galveno prioritāti. Ekonomisti uzsver, ka parādu pieaugums krīzes laikā ir normāla parādība, tomēr ir svarīgi, lai pēc krīzes parādi tiktu samazināti. Latvijas parāds 2008. gadā strauji pieauga finanšu krīzes dēļ, līdzīgi tas noticis arī pēc Covid-19 pandēmijas. Aizņemšanās var būt pamatojama, ja tā veicina ekonomikas izaugsmi, taču nevajadzētu ļauties pārmērīgai taupībai, kas var bremzēt izaugsmi. Patlaban Latvijas budžeta deficīts ir 2,5%, kas ir lielākais starp Baltijas valstīm. Pretēji tam Igaunija un Lietuva jau sen atgriezušās pie zemākiem deficītiem. Kā liecina dati, Latvija aizvien atrodas ES vidējā līmenī, taču steigšanās uz bezdeficīta budžetu var radīt sociālas spriedzes. Ekonomisti norāda uz stratēģiskās aizņemšanās nepieciešamību, kas veicina vertikālo izaugsmi, piemēram, investējot zinātnē un augstas pievienotās vērtības jomās.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
