Oktobrī Baltijas valstis nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes un Eiropas Komisijas vadītājiem, pieprasot aizliegt Krievijas graudu tranzītu Eiropas Savienībā (ES). Latvijas premjers Andris Kulbergs norādīja, ka graudu tranzīts ir īpaši aktuāls jautājums, jo Melnās jūras koridors ir slēgts, kas būtiski ietekmē graudu transportu. Tomēr daudzas Eiropas valstis ir pret ierobežojumiem, jo tās uztrauc, ka šādi pasākumi var pasliktināt globālo pārtikas drošību, it īpaši jaunattīstības valstīs, kur graudi bieži tiek sūtīti uz Āfriku. Briselē uzskata, ka graudu tranzīts uz Āfriku ir vairāk humānās palīdzības maršruts, nevis Maskavas ieņēmumu avots. Pasaules Pārtikas programmas amatpersona norādīja, ka pasaule riskē saskarties ar vēl lielāku nestabilitāti, ja cilvēki nevarēs nodrošināt sevi ar pārtiku. Turklāt ir bažas, ka Krievija varētu izmantot graudu sankciju aizliegumu, lai apgalvotu, ka Eiropa domā tikai par savām interesēm un nepievērš uzmanību bada skartajiem. Daudzi bažīgi pauž, ka Krievija noteikti centīsies nostiprināt savu ietekmi šajā reģionā. Šādā situācijā ES sankcijas prasa vienprātību, un pārtika ir joma, kuru Eiropa nevēlas ierobežot, īpaši valstis, kas ir ieinteresētas Āfrikas tirgū. Latvija, Igaunija un Lietuva plāno ierosināt Krievijas graudu tranzīta aizliegumu nākamajā sankciju pakotnē, kas varētu tikt pieņemta līdz gada beigām.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
