Latvijā ziņots par strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos, ko pavada zema dzimstība un augsta mirstība. Šis jautājums kļūst aktuāls tuvākajās Saeimas vēlēšanās, kad partijām būs jāizstrādā risinājumi demogrāfijas jautājumiem. Analītiķi norāda, ka bērnu piedzimšanas pabalstu palielināšana nav vienīgais risinājums. Demogrāfiskais kritums skar ekonomiku, izglītību un veselības aprūpi. Skolu slēgšana un samazināta ekonomiskā aktivitāte ir tikai daži no sekām, kādas izriet no iedzīvotāju skaita krišanās. Pēc “Eurostat” prognozēm, līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt līdz 1,54 miljoniem.
Zane Vārpiņa, demogrāfe no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra, akcentē nepieciešamību pēc efektīvas imigrācijas politikas, lai palielinātu darba spēku. Jāizstrādā racionālas stratēģijas, kā piesaistīt piemērotus migrantu darbiniekus, īpaši radošus cilvēkus. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda uz konkurenci ar Rietumeiropu un ASV, runājot par talantu piesaisti.
Otrā demogrāfiskā pāreja, kas sākusies deviņdesmitajos gados, ir izmainījusi ģimenes veidošanās tradīcijas, kā rezultātā sievietes sāk plānot grūtniecību vēlākā vecumā. Ginekoloģe Natālija Bērza uzsver, ka arvien biežāk grūtniecības plānošana notiek vecumā virs 35 gadiem, kas palielina neauglības risku. Ir nepieciešams dziļāk izprast šīs izmaiņas un to ietekmi uz Latvijas nākotni.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
