Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits, ko izraisa zema dzimstība un augstā priekšlaicīgā mirstība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn piedzimis vismazākais bērnu skaits pēdējo simt gadu laikā. Demogrāfs Ilmārs Mežs brīdina, ka šī situācija ir nopietna un, ja nesekos ilgtermiņa risinājumi, tendences saglabāsies. Tagad potenciālo vecāku skaits ir ievērojami samazinājies, kas nozīmē, ka pat tad, ja jaunie cilvēki gribētu veidot ģimenes, bērnu skaits būs mazāks. Turklāt ģimenes bērni tiek plānoti arvien vēlāk, paaugstinoties māšu vidējam vecumam, kad piedzimst pirmie bērni. Dzimstības koeficients pēdējo gadu laikā samazinājies par aptuveni 26%, kas ir tālu no paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa. Demogrāfisko situāciju ietekmē arī augstā priekšlaicīgā mirstība, kas Latvijā ir saistīta ar dažādiem ārējiem nāves cēloņiem, tostarp transporta negadījumiem un pašnāvībām. Ik gadu Latvija vidēji zaudē apmēram 1400 cilvēku, no kuriem aptuveni 900 ir darbspējīgā vecumā. Veselības ministrijas pārstāvis Svens Henkuzens norāda, ka ārēji nāves cēloņi būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves ilgumu. Valsts vadība tiek aicināta pievērst uzmanību demogrāfijai kā prioritātei, un prezidenta aicinājums jauno valdību sagatavot pasākumu kopumu šajā jomā ir intensificējies. Mežs norāda arī uz pārmērīga alkohola patēriņa ietekmi uz demogrāfiju, uzsverot, ka valsts jākoncentrējas uz sabiedrības veselību. Eksperti gaida ilgtermiņa risinājumus, kas samazinātu materiālos ierobežojumus jaunajām ģimenēm, lai būtu iespēja plānot bērnus.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
