Latvijas Universitātes doktors Oskars Gruziņš pēta apspiestās atmiņas par bērniem, kuri dzimuši Otrā pasaules kara laikā. Viņš uzsver, ka padomju režīma laikā ģimenēs valdošā klusēšana radīja barjeras, kas kavēja runāt par vēsturi un ģimenes pagātni. Bērni no Trešā reiha ģimenēm bieži slēpās, kamēr citi, kuru tēvi bija padomju karavīri, atcerējās savus izcelsmes stāstus. Gruziņš, kurš ir studējis vēsturi ASV un ieguvis sociālo zinātņu doktora grādu Latvijā, ieviesis terminu “apspiedošā atmiņa”, kas apraksta atmiņu mehānismus, kas izveidojušies bailēm no reperkursijām un terora, kādu radīja padomju sistēma. Viņš norāda, ka daudzus no pētījuma dalībniekiem bija grūti atrast, jo viņu identitāte bieži tika slēpta. Savā izpētē viņš intervēja 43 cilvēkus, tostarp 39 bērnus, kas dzimuši kara apstākļos, un piedalījās arī 92 gadus veca sieviete, kuras stāsti sniedz unikālu skatījumu uz šo sarežģīto vēsturi. Klusums un bailes, kas mantotas no paaudzes uz paaudzi, turpina ietekmēt šī perioda lieciniekus, un Gruziņš aicina cilvēkus izpētīt savas ģimenes stāstus pirms ir par vēlu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
