15. gadsimtā par renesanses centru kļūst Toskānas pilsēta Florence. Renesanses mākslas attīstību veicināja antīkās kultūras mantojums, jo atdzima interese par grieķu un romiešu klasisko dzīvi. Antīkās kultūras ietekme ir saistīta ar klasiskā mantojuma atdarināšanu. Atdarināšana bija plaši izplatīta, un šajā procesā radās arī oriģināli darbi. Renesanses kultūrā dominēja ideja par cilvēka spēju visvarenību. Šajā laika periodā raksturīgs humānisms, zinātnisks reālisms un tam laikam neparasts individuālisma uzplaukums.
Humānisma – jēdzienu skaidro kā uzskatu sistēmu, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām un prasībām. Humānisms bija zinātniska grieķu un latīņu klasiķu, kā arī seno baznīcas tēvu darbu studijas cerībā atjaunot antīkās normas un vērtības. Humānistu zinātniskais ideāls bija filoloģiska precizitāte un vēsturisks patiesīgums. Aktuāla bija kristīgā pasaules uztvere, saskaņā ar kuru cilvēks ir Dieva bērns un pilnīgi atkarīgs no Viņa žēlastības.
Reālisms – ticība dabiskajam, priekšstats, ka apkārtējā pasaule pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas. Galvenais zinātniskais virziens tika vērsts uz pasaules izzināšanu. Tika vērotas dabas norises, izzināta cilvēka miesas uzbūve, kaulu konstrukcija, un galvenais pamatnosacījums zinātnes pētījumos bija acīmredzamība, empīriskās attieksmes pierādījums.
Individuālisms – vienmēr ir bijis visos laikos. Taču renesanses periodā cilvēka personībai un individualitātei tika pievērsta jauna, iepriekšējā laikam neparasta uzmanība. Līdz šim mākslas darbus lielākoties pasūtītāja baznīca, bet renesanses periodā radās arvien vairāk individuālo pasūtītāju, kuri bagātīgi apmaksāja slavenu mākslinieku darbus.

Renesanses laikmetā bija arī kaut kas neparasts, tomēr cieši saistīts gan ar individuālismu, gan personības vispusīgu attīstību – jautrība un vieglprātība, zināmā mērā – to laiku bohēma. Ļoti bieži tika rīkoti turnīri, balles, karnevāli un izjādes. Visur valdīja nepiespiestība un izsmalcinātība – gan ikdienā, gan zinātnē, gan mākslā, gan sarakstē. Aristokrāti tiecās apgūt itāļu, grieķu, latīņu un citas valodas, sajūsminājās par cilvēka un dabas skaistumu. Vienlaikus ikviens aizrāvās ar alķīmiju, astroloģiju un maģiju, visiem spēkiem mēģinot atklāt dabas noslēpumus.

TURPINĀJUMS NĀKOŠAJĀ LAPĀ!