DABASGĀZE
Dabasgāze ir vērtīgs kurināmais un tās lielākās atradnes atrodas Rietumsibīrijā, Volgas – Urālu baseinā, Vidusāzijā, Ukrainā un Ziemeļkaukāzā. Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns, vēl ir etāns, propāns, butāns.

Galvenokārt dabasgāzi izmanto kā ērtu un lētu kurināmo. Tai sadegot rodas daudz siltuma. Šādā veidā arī tiek saglabāta gaisa tīrība, jo, dabasgāzei sadegot, izdalās oglekļa oksīds un ūdens tvaiks. Dabasgāze ir ķīmiskās rūpniecības izejviela – no metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus izmanto spirta, sintētiskā kaučuka, dažādu polimēru, plastmasu, etiķskābes, krāsvielu, medikamentu u.c. produktu ražošanai.

NAFTAS GĀZES
Šīs gāzes sastopamas kopā ar naftu. Tās izmanto par augstvērtīgu kurināmo un izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā. Naftas gāzēs ir daudz mazāk metāna, bet vairāk citu ogļūdeņražu salīdzinājumā ar dabasgāzi. Naftas gāzes karsējot sadala vairākās frakcijās, no tām izdala atsevišķus piesātinātos ogļūdeņražus no kuriem iegūst nepiesātinātos ogļūdeņražus.

NAFTA
Naftu iegūst, izdarot urbumus un gāzu spiediena dēļ (arī mākslīga spiediena), tā izplūst virspusē. Galvenās naftas ieguves vietas – Kaukāzā, starp Volgu un Urāliem, Embas, Dagestānas, Sahalīnas u.c. rajonos. Latvijā naftas atradne atklāta Saldus apkaimē. Naftas fizikālās īpašības: tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku.

NAFTAS PĀRSTRĀDE
Naftu pārtvaicējot, iegūst dažādus naftas produktus. Šajā procesā vispirms no naftas izdalās gāzveida ogļūdeņraži (metāns). Paaugstinot temperatūru un kondensējot produktus, iegūst atsevišķas naftas frakcijas. 3 Galvenās ir: Benzīna frakcija – pentāns, benzīns, gazolīns, ligroīns Petrolejas frakcija – petroleja, solāreļļa
Mazuts (paliek pāri pēc naftas pārtvaices) – solāreļļa, ziežeļļas, vazelīns, parafīns, gudrons
Krekings ir naftā esošo ogļūdeņražu sašķelšanās process, kurā rodas ogļūdeņraži ar mazāku oglekļa atomu skaitu molekulā. Piemēram, sašķeļot mazuta sastāvu ar lielu skaitu oglekļa atomu, var iegūt papildus benzīnu.
Krekinga procesā molekulas sašķeļas piesātinātos un nepiesātinātos ogļūdeņražos:

Vielas var šķelties vēl tālāk:

Ogļūdeņražu molekulu sašķelšanās notiek pēc radikāļu mehānisma. Krekinga procesā viens no radikāļiem atšķeļ ūdeņradi, otrs – pievieno ūdeņradi.
Ja naftu un tās produktus karsē ļoti augstā temperatūrā, tad piesātinātie ogļūdeņraži un cikloparafīni pārvēršas par aromātiskajiem ogļūdeņražiem, to sauc par naftas aromatizāciju.

AKMEŅOGLES
Akmeņogļu sadalīšanās procesu, kas notiek bez gaisa piekļuves 1000…1400 grādu temperatūrā sauc par akmeņogļu koksēšanu, jeb pirolīzi.
No akmeņoglēm iegūst 4 galvenos produktus:

• Koksu – tā ir cieta, tumša viela, kuras sastāvā ir gandrīz tikai ogleklis.
  Sarežģītu ķīmisku procesu rezultātā rodas dažādi gaistoši produkti un pāri paliek cieta, tumša masa – kokss. Pēc tam koksu šķiro un transportē uz metalurģijas uzņēmumiem.
• Akmeņogļu darvu
• Amonjaka ūdeni
• Koksa gāzi – satur dažādus gaistošus produktus, kuriem ir liela praktiska nozīme.