Pamatieži ir nogulumieži,  kas radušies pirmskvartāra periodā.

Kaļķakmens Latvijā atrodams Kurzemes D un DR daļā. Viduslaikos Kurzemes mūra piļu celtniecībā izmantoja no perma kaļķakmeņiem dedzināto kaļķi. Mūsdienās kaļķakmeni izmanto saimniecībā, ģipšu pagatavošanā, māju būvniecībā.

Māls izplatīts visā Latvijas teritorijā, īpaši Daugavas, Ventas, Abavas, Gaujas u.c. upju krastos, veidojot skaistus un interesantus zemes atsegumus. Šie atsegumi ir tūrisma resursi. Mūsdienās mālu izmanto ķieģeļu, dakstiņu, mākslas un keramikas izstrādājumu ražošanā.

Dolomīts līdzīgi kā māls arī atrodams Latvijas upju krastos. Dolomītu jau no seniem laikiem izmanto būvniecībā. Taču mūsdienās, tam atrasts pielietojums ceļu būvmateriālu ražošanā – šķembas, betona pildvielas. Dolomītu izmanto arī kā apdares materiālu un akmens vates ražošanā.

Smilšakmens Atrodas Daugavas, Salacas, Gaujas u.c. upju krastos. Smilšakmens atsegumi vērojami Ērgļu klintī, Veczemju klintī. Tie arī ir plaši pieprasīti tūrisma apskates objekti. Senākos laikos smilšakmeni izmantoja stikla ražošanai.

Ģipšakmens Ģipšakmeni izmanto celtniecībā kā apdares materiālu kā arī kā saistvielu, to apdedzinot. Visplašāk mūsdienu ekonomiskajā tirgū izplatīts parastais būvģipsis jeb apmetuma ģipsis.

Granīts ir magmatisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem, kvarca un citiem krāsainiem minerāliem. Tas ir viens no izplatītākajiem akmens veidiem. Granītam ir liela nozīme celtniecībā. Granītam piemīt liela izturība, tāpēc to bieži izmanto āra apdarē – kāpnēm, strūklakām, pieminekļiem.