Ziemas rīts Rīgā ieņem pilsētu ar savu aukstumu un maģiskumu. Pirmās saules stari sasilda sniegu, pārveidojot ielu ainavu par gleznainu ziemas skatu. Termometra stabiņš svārstās zem nulles grādiem, un elpa izplūst kā migla no siltuma atstarotām mutēm. Ielās dzirdams tikai savvaļas putnu čivinājums un tukšas zābakiem radītais krunčājums pret salno zemi.

Rīgas ielas, ievītas baltā segā, līdzinās pasaku ainavai. Katrs solis pavadīts ar skujkoku zaru krakšķēšanu zem kājām. Vecpilsētas ietvaros vecajām ēkām, kuras ieguvis sniega mētelis, ir kā no kāda ziemas pasaku grāmatas izrakstītas.

Pilsētas parki un dārzi sniedz brīnišķīgu kontrastu ar baltajiem laukiem. Stāsti par bērniem, kas veido sniegu bumbas un lec pa kalniem, piepildīti ar smiekliem un prieku, kļūst dzīvi. Ziemas sporta cienītāji izbauda slidošanu pa Daugavas ledus vai slēpošanu pa Bastejkalna nogāzēm, kur sniega pārklātais reljefs rada iespēju baudīt ziemeļu skaistumu.

Tomēr ne vienmēr ziemas dienas ir tik idilliskas. Pēkšņas snigšanas var pārsteigt pilsētu, liekot satiksmi aizkavēties un cilvēkiem no jauna iemīlēties siltos svētku džemperos un cepurēs. Taču pat šajās brīžos Rīga saglabā savu eleganci un sirsnību, sniedzot iespēju cilvēkiem baudīt ziemas burvību pilnā mērā.