Latvijā trūkst skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei, tā norādīja Valsts kontrole. Revīzijā atklājies, ka nav definēts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku, kā arī trūkst mehānismu šādas politikas īstenošanai.
Revidenti vērtēja ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus requirements un darba atļauju iegūšanas efektivitāti. Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsvēra, ka nepievilcīgā darba atļauju sistēma var novest pie darba devēju izvēles norīkot trešo valstu pilsoņus no citām ES valstīm, kas gada laikā pieaugusi par 92%. Tas samazina Latvijas budžeta ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem.
Turklāt Latvijas demogrāfiskā situācija, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, liecina, ka līdz 2040. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits varētu sarukt par 9,4%. Vienlaikus, gada sākumā Latvijā bija 15 177 trešo valstu pilsoņi ar tiesībām strādāt, kas veido 16% no visiem trešo valstu pilsoņiem.
Revīzijā konstatēts, ka darba atļauju process ir ilgs un grūti prognozējams. Darba vīzas iegūšana aizņem vidēji trīs mēnešus, savukārt darba uzturēšanās atļaujas saņemšana var ilgt sešus mēnešus. Ir nepieciešami mērķtiecīgāki risinājumi un administratīvo slogu samazināšana.
Valsts kontrole arī norādīja, ka sezonas darbinieku piesaistes nosacījumi Latvijā ne vienmēr atbilst faktiskajām nozaru vajadzībām, un lauksaimniecībā pieprasījums pēc darbiniekiem bieži ir ilgāks nekā noteiktais sešu mēnešu periods. Šī situācija prasa steidzamu risinājumu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
