Reņģu un brētliņu zvejai Latvijai nākamgad varētu būt pieejamas lielākas kvotas, taču nozari uztrauc Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums par vairāk nekā pusi samazināt mencas piezveju. Mencu zveja mērķtiecīgi ir aizliegta, taču tiek nozvejotas nejauši kopā ar citām zivīm. Ja piezvejas limits būs pārāk mazs, tas varētu negatīvi ietekmēt nozari kopumā. EK piedāvā centrālās Baltijas jūras reņģu nozveju palielināt par 49%, Rīgas līča reņģu nozveju par 11% un brētliņu nozveju par 44%. SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite norāda, ka 2023. gadā pieprasījums pēc Latvijas zivīm pasaulē, īpaši Amerikā, ir strauji pieaudzis. Tomēr mencu stāvoklis joprojām tiek vērtēts kā kritisks, un esošie ierobežojumi rada nopietnas bažas. Zemkopības ministrija norāda, ka piezvejas apjoms mainās katru gadu un tādēļ to nevar precīzi prognozēt. Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors, uzsver, ka pavisam jaunais piedāvājums samazināt mencu piezveju par 50% virzās uz zem Latvijas iepriekšējām iespējām. Ja mencu kvota tiks izsmelta, zvejniecība varēs apstāties, radot apdraudējumu vairākām darbavietām. Tāpēc Latvija pretojas šādiem samazinājumiem. Bloka dalībvalstis EK sagatavoto piedāvājumu apspriedīs 26. un 27. oktobrī Luksemburgā.
Reņģu un brētliņu zvejai Latvijai pieejamas lielākas kvotas, bet mencu ierobežojumi satrauc nozari