Horvātija ir noteikusi astoņus nosacījumus, lai atbalstītu Melnkalnes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kas šobrīd kavē valsts virzību uz dalību. Melnkalne ir viena no Rietumbalkānu valstīm, kas aizvadītajā nedēļā noslēgusi trīs sarunu kārtas ar ES par iestāšanos, taču precīzi datumi vēl nav zināmi. Albānijas premjers savukārt norāda, ka ilgstošie protesti var ietekmēt valsts eirointegrācijas procesu.
Melnkalnei pagaidām ir slēgtas 21 no 33 atvērtajām sarunu kārtām, tostarp par ekonomikas un monetāro politiku. Albānijā noslēgta sarunu kārta par uzņēmējdarbības un rūpniecības politiku, kur patlaban ir noslēgtas četras no 33 kārtām. Eirokomisāre Marta Kosa atzinusi Melnkalnes centienus, taču uzsvērusi nepieciešamību sadarboties starp valdību un opozīciju.
Horvātija šobrīd kavē Melnkalnes integrāciju, pamatojoties uz nesamierinātām problēmām, kas datējamas ar 90. gadiem. Publiskā kritika izskanējusi arī no ES vadošās diplomātes Kajas Kallasas puses. Eiropas Komisija ir iesaistījusies abu valstu nesaskaņu risināšanā, taču Eirozonas paplašināšanas procesā ir iesaistītas arī citas dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija, kas pamazām vēlas risināt problēmas. Melnkalnes prezidents Jakovs Milatovičs ir paudis bažas par laika zudumu un nepieciešamību ātri rīkoties.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
