Vācijas pilsētā Hamburgā sākusies tiesas prāva pret bijušo Ukrainas armijas virsnieku Serhiju Kuznecovu, kuru apsūdz gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanas organizēšanā Baltijas jūrā 2022. gadā. Kuznecovs ir pirmais no vairākiem šajā lietā aizdomās turētajiem, kurš stājas tiesas priekšā. 50 gadus vecais Kuznecovs noliedz savu vainu. Viņu pērn aizturēja Itālijā un vēlāk izdeva Vācijai. Prokuratūra apgalvo, ka Kuznecovs vadījis diversantu grupu, kas organizējusi uzbrukumus Krievijas gāzesvadiem un viņam izvirzītas apsūdzības par līdzdalību kara noziegumā.
Kuznecova advokāts Nikolā Kanestrini norādīja, ka Krievija cauruļvadus izmantoja kā ieroci politiskam un ekonomiskam spiedienam. Tiesas procesa sākumā prokurors Štefans Šmits paziņoja, ka Kuznecovs izdarījis kara noziegumu, izmantojot militārus līdzekļus pret civilajiem mērķiem. Apsūdzētais nesniegs liecības tiesas laikā, jo konfidencialitātes noteikumi ierobežo bijušo Ukrainas speciālo vienību kareivju publisku runāšanu par savām darbībām.
Tiesas procesa laikā ārpus tiesas ēkas neliela Ukrainas atbalstītāju grupa rīkoja demonstrāciju, aicinot uz atbalstu Kuznecovam. 2022. gada septembrī gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanu veica vairāki sprādzieni, un Vācijas izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumu īstenoja kāda Ukrainas valsts iestāde, lai ierobežotu Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Ukraina noliedz, ka būtu organizējusi šo sabotāžu, taču izsaka gandarījumu par to.